Реферат: Menedzments

Реферат: Menedzments

Saturs

§ Saturs

1. Ievads.

2. Uzņēmums.

3. Uzņēmuma shēma.

4. Tātad kas ir veiksmīgs menedžeris?

5. Vadības teorētiskais izklāsts.

6. Varas veidi.

7. Vadīšanas stili.

8. Tēma: “elkoņa sajūta”.

9. Noslēgums.

§ Literatūras saraksts.

Ievads

Katrā uzņēmumā pamats un galvenā bagātība

vienmēr bija un būs cilvēki. Bija laiki, kad uzskatīja,

ka automāti vai roboti izspiedīs cilvēku no vairākām

organizācijām un beidzot uzstādīs pārsvaru robota

virs darbiniekam.

Kaut gan mašīna arī palikusi par pilnvērtīgu

saimnieku vairākos tehnoloģiskos un vadīšanas processos

un izspieda cilvēku pilnīgi vai daļēji no

atsevišķām organizācijas sadaļām, cilvēka

loma un nozīme ne tikai nesamazinājās, bet pat pieauga! Pie

tam cilvēks palicis ne tikai par visvērtīgāko

organizācijas resursu, bet arī visdārgāko.

Daudzas organizācijas gribot izdalīt savu nozīmi un

nadarbības lielu apjomu, runā ne par tās ražošanas

spēkiem, ražošanas vai reālizācijas apjomu,

finansiālo potanciālu utt, bet par darbinieku skaitu

organizācijā. Laba organizācija maksimāli efektīvi

cenšas izmantot savu darbinieku potenciālu. Cenšas

darbiniekiem vēidot visus apstākļus lai varētu

pilnīgi veltīt sevi darba processam un attīstīt savu

potenciālu.

Tas viss ir viena no pusēm attiecībās starp cilveku un

organizāciju. Bet ir arī cita puse šim attiecībām,

kura rāda to, kā cilvēks skatās uz

organizāciju, uz to, kādu lomu tā spēlē

viņa dzīvē, ko tā viņam dod,

kādu nozīmi viņš redz savās

attiecībās ar organizāciju.

Lielāka cilvēku daļa gandriz visu savu apzinīgo

dzīvi pavada organizācijās. Sākot no bērnudārza

un beidzot ar veco cilvēku pansionātu, cilvēks apzinīgi

vai neapzinīgi, ieintereseti vai bez intereses piedalās

organizācijas dzīvē. Dzīvo pēc tās likumiem,

rada attiecības ar citiem organizācijas biedriem, kaut ko atdodod,

bet arī kaut ko saņemot no tās.

Stājoties savstarpējā iedarbībā ar

uzņēmumu, cilvēks interesējas par dažādiem

aspektiem šīs iedarbības, kas nosaka: ar ko cilvēkam

jāziedo organizācijas interesēs, ko un kad, un kādos

apjomos viņam jādara uzņēmumā, ar ko un kādu

laiku iedarboties organizācijā, ko dos viņam

uzņēmums uc. No tā atkarīgi tādi aspekti kā:

vai ir cilvēks apmierināts ar attiecībām ar

organizāciju, viņa attieksme pret uzņēmumu un viņa

ieguldījums organizācijas darbībā.

Uzstādot ierobežotu savienojumu dotām divām pusēm,

cilvēka un uzņēmuma attiecībās, tas ir viens no

svarīgākiem menedžmenta uzdevumiem, tādēļ, ka tas

dod iespēju radīt pamatu - labvēlīgai

uzņēmuma vadīšanai.

Galvenās vadītāja lomas un funkcijas ir tas - lai

pastāvīgi kontrolēt un koordinēt uzņēmuma darba

un mērķu izpildi. Lai pieagtu uzņēmuma finansiālais

stāvoklis un autoritāte, kā arī darbinieku

labklājība un pieredze. Tas viss ir ļoti svarīgs, jo no

tā ir atkarīga uzņēmuma konkurentspēja.

Mūsu laikos, salīdzinot ar nesenu pagātni ir situācija –

jebkurā uzņēmējdarbības sfērā ir

pārāk daudz līdzīgu uzņēmumu un konkurence ir tik

nežēlīga, ka izdzīvo tikai visstiprākais,

pieredzējis, pacietīgākais uzņēmējs.

Tieši par uzņēmēja veiksmīgu darbību es

gribētu izpētīt savā darbā.

Uzņēmums

Par pētījuma objektu es izvēlējos man pazīstamu

uzņemumu kurā galvenais virziens un darbība ir Nekustamais

īpašums. Uzņēmums funkcionē, kā

patstāvīga kompānija kopš 2000. gada. Firma ir diezgan

jauna, bet tās sasniegumi ir redzami pat no malas. Var teikt ka

nodarbības nīša ir diezgan veiksmīgi izvēlēta,

to arī pierāda pastāvīgs darbinieku pieaugums, kā

arī to finansiāla labklājība.

Piedāvāti pakalpojumi:

· Ar nekustamo īpašumu saistītu projektu menedžments.

· Interneta projekti, mārketings, reklāma.

· Nekustama īpašuma objektu pārvaldīšana,

administrēšana un apkalpošana.

· Nekustama īpašuma tirgus analīze.

· Juridiskie pakalpojumi.

· Dzīvokļu privatizācija, parādu apmaksa uz

kredīta.

· Nekustama īpašuma vērtēšana.

· Apdrošināšana.

· Nekustama īpašuma objektu pirkšana,

pārdošana, īre.

· Mākleru pakalpojumi.

· Interneta portāls –“Gids Nekustama Īpašuma

Tirgū”.( www.realty.lv )

Uzņēmuma Shēma

Nodarbošanas sfēras ir diezgan daudz un tās protams prasa

pastāvīgu uzraudzību un kontroli. Uzskatu, ka te rodas

vadības pirmās kļūdas: pakalpojumu klāsts ir

pārāk plašs lai to varētu kontrolēt vienīgais

vadītājs. Vinš nespēj pilnveidīgi veikt savu darbu un

organizēt – kontrolēt savu pakļauto darbību.

Tāpēc, ka te satiekas vairākas sfēras: gan nekustama

īpašuma projektu vadības nodaļa, gan reklāmas

nodaļa, gan statistikas nodaļa, gan juridiskā,

apdrošināšanas utt.

Lai to varētu kontrolēt būtu pareizi sadālīt

vadītāja pienākumus starp vairākiem firmas darbiniekiem.

Lai tie varētu sniegt vadītājam apkopotu, noteiktās

nodaļas informāciju, vai atskaites par padarīto darbu.

Tādā veidā, es uzskatu, efēktīvāk varētu

sekot līdzi atsevišķu uzdevumu un mērķu

īstenošanai un izpildei kolektīvā.

Uzņemuma darba kolektīvs nav liels – nav mazs. Kompānijā

strādā aptuveni divdesmit pieci cilvēki, ieskaitot vadību

un ierindniekus. Firmas darbinieki atrodas dažādās

telpās/nodaļās un neredz viens otru, tā tiek atdalīta

vadība no pārējiem darbiniekiem. Tādā veidā

darbiniekiem uzticēts darba process, kurā vadībai nav

nepieciešamības iejaukties, jo tas ko padara kolektīvs apmierina

apsolūt visus. Uzskatu, ja kompānijas iekšēja politika ne

tikai ņem, bet arī dod saviem

darbiniekiem, tad arī disciplīna uzņēmumā būs

augstā līmenī. Nevajadzēs novērot, kā skolā

kādreiz skolotājs: lai nešpiko, vai neslinķo. Jo

cilvēki jūt ka viņi ir nedalāma uzņēmuma

sastāvdaļa, ka viņi IR vajadzīgi, ka viņi ir -

KOMANDA.

Tātad kas ir veiksmīgs menedžeris?

Lai kļūtu par veiksmīgu menedžeri, Jums vajadzētu

būt:

· Psihologam.

· Organizātoram.

· Draugam.

· Skolotājam.

· Ekspertam, uzdevumu sastādīšanā.

· Līderam.

· Cilvēkam, kas prot uzklausīt citus.

Vadības teorētiskais izklāsts

Katrā uzņēmumā jācenšas panākt

kolektīvo darbu. Tas nozīmē sadarbību bet ne draudus,

kā notiek dažos uzņēmumos, kur vadītājs uzskata

sevi augstāk par citiem. Ka viņam ir vara, un ar tās

palīdzību var padotos neuzskatīt par sev līdzīgiem,

bet zemāk. Vadītājam nepieciešams sadarboties ar savu

darba grupu, ar savu “bossu” ( īpašnieku ), ar citiem

uzņēmuma menedžeriem.

Nereti menedžeri organizē savā uzņēmumā

ciešas, var teikt “ģimenes” attiecības. Bet tas savukārt

traucē sadarbībai un normālām attiecībām ar

citiem uzņēmuma darbiniekiem. Darba grupa pārvēršas

par savdabīgu reliģisko organizāciju ar likumiem,

mērķiem un noteikumiem, kas saprotami un pieņemami tikai

šai grupai un tās vadītājs paliek – par

organizācijas īdolu. Grupas uzmanība tiek virzīta

iekšpusē, perspiktīva krietni sašaurinās,

samazinājot uzņēmumā tās augšanas

potenciālu.

No citas puses ja vadītājs pamet savu kolektīvu, veltē

vairāk uzmanības apkārtējiem, tas viss samazin grupas

darba kvalitāti un apjomu.

Labam menedžerim vienmēr ir interesantas visas uzņēmuma

intereses un problēmas. Viņš cenšas sabalansēt

grupas, “bossa” un citu kompānijas menedžeru intereses.

Varas veidi

Mūsdienīgs menedžments pielieto daudzas varas veidus, bet es

gribētu izdalīt no tiem svarīgākus un

efektīvākus. Tos, kurus visbiežāk pielieto gan

vadītājs, uzņēmuma, kuru es izvēlējos kā

pētījuma objektu, gan tos, kurus pielieto netik veiksmīgi

uzņēmēji.

Ø formālā (tradicionāla) vara

Ø atalgojuma vara

Ø piespiedu vara

Ø eksperta vara

Ø personības vara

Ar tās palīdzību tiek sasniegti, kā arī izgāzti,

gan mazi, gan lieli projekti un mērķi, kurus nav iespējams

īstenot bez menedžmenta korektas organizācijas, bez pareiza

vadīšanas stila.

Vadīšanas stili

Þ autoritārais stils - stils par kuru varētu teikt

– diktātorisks, mērķi tiek sasniegti neskatoties uz podoto

velmēm, nepieciešamību un ieteikumiem.

Þ direktīvi koleģiālais stils –

būtībā tāds pats, kā iepriekšējais stils,

bet pieņemot lēmumu vienpērsoniski, vadītājs

dalās ar padotajiem, informē par savu risinājumu, bet apspriest,

tomēr, to neviens nevar.

Þ koleģiālais stils - lēmumi tiek pieņemti

kopīgi ar padotajiem, bet vadītaja balss ir izšķiroša.

Þ koleģiāli liberālais stils – lēmumumi

tiek pieņemti pēc konsultācijas ar darba kolektīvu.

Þ liberālais stils - vadītājs minimāli

iejaucas kolektīva darbā, kas, manuprāt, ir ļoti nepareizi,

jo tomēr vadītājam ir jābūt līderim un viņam

ir jāsaka pēdējais galavārds, jo viņš ir tā

persona, kura ir atbildīga par uzņēmuma darbību un

personāla organizāciju.

Þ administratīvais stils – galvenā

vadītāja uzmanība tiek virzīta padoto formālajiem

pienākumiem.

Þ distances stils - vadītāja darbs un

autoritāte neizauc nekādu šaubu, bet vadītājs

cenšas izbēgt neformālas attiecības, no kā rodas

nepareizs vadītāja tēls starp personālu.

Þ kontakta stils - kontakts ir atrasts, bet joprojām

vadītājs cenšans izbēgt pārāk tuvas

neformālas gaisotnes.

Þ mērķvirziena stils - vadītāja viedoklis

izpaužas virzienā sasniegt kādu no svarīgākiem

mērķiem, kas tiek uzstādīti orgānizācijai.

Þ deleģējošais stils – padotajiem tiek dotas

pilnvaras pieņemt lēmumus vairāk, nekā pārejos

vadīšanas stilos, ar to arī rodas vadītāja

autoritātes, varas un funkciju zūdums.

Kompānijā tiek pielietoti kombinēti vadīšanas stili,

jo pieturoties pie kāda viena, organizācijas darbība būtu

ierobežota un lēmumu pieņemšanas mehānizms

neizturētu kritikas, kā no vadītāja puses, ( ja

pielietojamie stili dotu vairāk pilnvaru padotajiem ), kā arī

no darbinieku puses, ( ja izvēlētā vadīšanas

stilā dominē vienīgi menedžeris ).

Tātad, sabalansēti - koleģiālais un koleģiāli

liberālais stili, dotā uzņēmumā, dod iespēju

vadītājam un padotajiem konsultēties, analizēt

rīcību, koriģēt un pieņemt vienīgo pareizo

lēmumu, kas apmierina uzņēmuma dalibnieku lielāko

daļu.

Ir svarīgi attīstīt uz saglabāt draudzīgas

“elkoņa sajūta”

Garastāvoklis, kolektīva gars, sajūta, ka esi

kolektīva neatņemama sastāvdaļa – ļoti

svarīgi faktori grupas darbībā. Cilvēkiem ir grūti

strādāt un tērēt spēkus lai panākt kopējus,

teorētiskus sasniegumus: tādus, ka “peļņa”, vai

“kvalitāte”, kad viņi tieši nesaskaras ar tiem. Viņi

čaklāk strādā, kad atalgojums ir momentāls, tāds

ka veicinājums, materiālais atbalsts vai parasti viņiem ir

patīkami apvienojoties grupā veikt kādu darbu kopā.

Tādu kuru viņi nav spējīgi veikt katrs atsevišķi.

Uzņēmumā, kuru es izpētu, arī ir tādas

attiecības. Kolēģi cenšas izpalīdzēt viens-otram

ne tikai darba processā, bet arī ārpus darba, ja kādam ir

nepieciešama palīdzība - tad to var saņemt! Es uzskatu, ka

tas ir viens no svarīgākiem organizācijas vadītāja

sasniegumiem – no sava kolektīva izvējdot – komandu.

Noslēgums

Cilvēks sastāda organizācijas pamatu, tas būtību un

bagātību. Tomēr no menedžmenta pozīcijas

nedrīkst runāt par cilvēku vispār, jo katrs ir

unikāls. Cilvēki izturas dažādi, katram ir savi

viedokļi, attieksme pret savu nodarbošanos, pret organizāciju,

pret saviem pienākumiem; cilvēkiem ir dažādas

vajadzības, to motivi pret darbību var krietni

atšķirties. Tāpat cilvēki dažādi saprot

apkārtējo cilvēku realitāti, kā arī savu

realitāti, viņu vidē. Tas viss mums izsaka, ka cilvēku un

organizācijas vadīšana ir ārkārtēji grūta

lieta, kā arī tanī pašā momentā tā ir

ļoti svarīga, atbildīga un nepieciešama

organizācijai. Menedžerim daudz jāzina par cilvēkiem, par

tiem, ar kuriem viņš strādā, lai meģināt

veiksmīgi vadīt tos.

Bet problēma vadīt cilvēkus organizācijā nebeidzas

tikai ar attiecībām starp darbnieku un menedžeri. Katrā

organizācijā cilvēks strādā kolēģu

lokā, darba biedru vidē. Viņš ( cilvēks ) ir

neformālo un formālo grupu biedrs. Un tas savukārt ļoti

ietekmē viņu, vai tas palīdz attīstīt savu

iekšējo potenciālu, vai samazin gribi strādāt

pilveidīgi, no visiem spēkiem. Grupas spēlē

svārīgu lomu katra organizācijas biedra dzīvē.

Tāpēc menedžerim jāievēro šo faktu pie darba

organizācijas, kadru vadīšanas, uzsverot katru strādnieku

kā indivīdu, kuram ir savas īpašības, raksturs,

kā speciālista, ielūgtu izpildīt noteiktu darbu, kā

grupas daļu, kurš izpilda noteiktu lomu grupas uzvedībā,

un kā cilvēku, kurš mācās un maina savu

uzvedību atticīgi uzvedības mācības principiem.

Literatūras saraksts

1. “Menedžments” Valērijs Praude, Jakovs Beļčikovs.

Rīga, 2001.

2. Психология личности / под ред. Гипперейтер Ю. Б., Пузырея А. А. –

Москва, 1990.

3. “Vadīšanas pamati” D. Šķiltere, Rīga, 1999.

4. “Stratēģiskā vadīšana” J. Caune, A. Dzedons,

L. Pētersons Rīga, 1999.